Naukšēnu brūža vēsture
Brūzis tika uzcelts 1881. gadā Rūjas upes krastā.
To cēla Aleksandrs Fridriha d. Fon Grote. Fon Grotes dzimtai alus brūzis piederēja līdz 1939. gadam, kad vācieši repatriējās uz Vāciju.
No 1907. gada 1. janvāra līdz 1908. gada 1. janvārim.
Šajā laikā “Naukšēnos” ražots 14 795 pudu iesala un 88 770 spaiņu alus par 33 600 rubļiem kopsummā. 1908. gadā uzņēmumā bijis 1 tvaika dzinējs un 17 strādnieki. No 1909. gada 1. oktobra līdz 1910. gada 1. oktobrim alus darītavā “Naukšēni” saražota produkcija par 94 926 rubļiem. 1910. gadā bijuši 24 strādnieki.
Cariskās Krievijas laiks.
Ir zināms, ka šajā laikā Rīga/Latvija bija viena no četrām alus rūpniecības lielvalstīm Eiropā. Tolaik Latvijā bija vairāk nekā 600 alus brūži! Latvijā pastāvēja alus pudeļu ražotnes, etiķešu tipogrāfijas. Naukšēnu brūzis tolaik ražoto porteri piegādāja cara galmam.
Divdesmitā gadsimta divdesmitie un trīsdesmitie gadi.
Finanšu ministrijas departamentam iesūtītajās anketās redzams, ka 1924. – 1926. gados akciju sabiedrības “Naukšēnu alus darītava” uzņēmumā bijis plānots pārstrādāt 32 000 kg iesala, bet 1927. -1930. gados – 20 000 kg iesala. Ražots Pilzenes alus un medalus. Divdesmitajos gados a/s “Naukšēnu alus darītava” piederējušas alus noliktavas Rīgā, Valmierā, Mazsalacā, Strenčos, Rūjienā, Valkā, Alūksnē, Apes miestā.
Ļaužu ieguldītais darbaspars.
Agrāk ap 1926. gadu darba dienas ilgums nav bijis noteikts un strādniekiem vajadzējis darīt dažādus darbus: pudeles skaloja rokām, līmēja rokām, pildmašīnu grieza rokām. Bija jāiet arī strādāt brūzim piederošajos tīrumos, kuros paši audzēja miežus, rudzus, auzas, linus. Ražošanā bija nodarbināti 20-30 cilvēki. Tika ražots alus, medalus, iesala dzēriens, limonāde un zelteris, medus dzērieni. Lai ledus karstajās vasaras dienās saglabātos vēss, no Rūjas upes ziemas laikā vajadzēja zāģēt ledu, lai saglabātu visu vasaru. Alus tika brūvēts 450 reizes gadā un katrs brūvējums 5000 stopu alus. Saražotais alus tika pārdots tuvākajā apkārtnē un sūtīts uz Valku, Valmieru, Alūksni, Pērnavu, Jurjevu (Tartu), Rēveli (Tallinu) un citur.
Kvalitatīvākais alus Latvijā.
Latvijas laikos Naukšēnos ražotais alus bija atzīts par kvalitatīvāko Latvijā, domājams laba ūdens dēļ. Ražoja ne tikai alu, bet arī medalu, iesala dzērienu, limonādi, zelteri.
Vācu okupācijas gados alus brūzis nonāca vāciešu rokās.
Kad 1944. gadā vācieši atkāpjoties, spridzinājuši dzelzceļu un dedzinājuši dzelzceļa stacijas, to starpā arī Naukšēnu, viņu plānos bijis spridzināt arī Naukšēnu alus brūzi. Bet naukšēnieši šos piedzirdījuši ar pašu brūvējumu un tā alus brūzis nosargāts.
Divdesmitā gadsimta septiņdesmitie gadi.
Alus cehā strādāja 70 cilvēku, te ražoja Senču alu. Kopš uzcelšanas rūpnīcas ēkas nav pārveidotas, bet tikai modernizētas. 1976. gadā, apvienojot trīs alus ražošanas uzņēmumus – Cēsu alus darītavu, Gulbenes alus darītavu un Naukšēnu alus darītavu, tika izveidota ražošanas apvienība “Cēsu alus”, kas darbojās līdz 1988. gadam, kad tika izveidota jauna darītava.
Jaunieviesums 1979. gadā.
Alus brūzī sāk pildīt minerālūdeni. Pildāmais ūdens tiek gādāts no Valmieras artēziskās akas urbuma 260 metru dziļumā. Līdzīgs sastāvs kā šim ūdenim ir Bādenbādenes Frīdriha avotam Vācijā, Druskininku un Bištonas ūdenim Lietuvā. Ceha darbības apjoms sākumā bija ļoti liels. Pudeles pildīšanai veda no Līvānu stikla rūpnīcas, bet produkciju realizēja Latvijā un Krievijā.
Naukšēnu brūzis šodien.
Alus ražošana Naukšēnos tika pārtraukta 1979. gadā. Mūsdienās bijušajā alus brūzī gatavo rudzu iesalu, pilda pudelēs iecienīto “Valmieras oriģinālo” – dabīgu gāzēto minerālsāļu galda dzērienu u.c. dzērienus.
