Iepazīsti Naukšēnus

Naukšēnu Cilvēkmuzejs

Muzeja ekspozīcija ir unikāla ar to, ka pie mums lietas nav paslēptas vitrīnās aiz stikla. Šeit tu vari “salabot zobus sev un ienaidniekiem” ar zobu urbjmašīnu no 70. gadiem. Tu vari pacīkstēties ar stellēm un uzstīvēt mugurā tautas tērpu. Prom netiksi, kamēr nebūsi noķellējis rokas, rakstot ar tintes spalvu.

Sīkākai informācijai: http://cilvekmuzejs.naukseni.lv/

Naukšēnu muižas parks

Muižas parkā dzīvo divas lauvas, kuras savas dienas vada laiski vērojot strūklaku. Tas tā, pavirši aci uzmetot. Muzeja gids tev liks ieraudzīt daudz vairāk un pavēstīt neieraugāmo.

Šeit apskatāmi valsts nozīmes kultūras pieminekļi – Muižas kungu māja, zirgu stallis, klēts, pulksteņtornis jeb siernīca un parks. Muižas parkā aug reti sastopami koki – korķa koks, Sibīrijas baltegle, valriekstu koks, kā arī aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle, sudrabkļava. Dziļāk parkā apskatāmas arī barona fon Grotes dzimtas kapenes, no kurām līdz mūsdienām gan saglabājušās tikai drupas.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā muižas pilī atradās zēnu audzināšanas iestāde, padomju varas gados- arodvidusskola. Mūsdienās atjaunotajā muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni”.

Sīkākai informācijai: http://cilvekmuzejs.naukseni.lv/

Naukšēnu Vīna darītava

“Naukšēnu vīna darītava” darina vīnus kopš 2012. gada. Tās saimnieks ir Jānis Baunis. Vīna gatavošana notiek otrajā paaudzē – tās aizsācējs ir Jāņa tēvs – Ilmārs Baunis. Nepilnu trīs gadu laikā ir radīts plašs vīnu klāsts, modernizēta vīna ražotne kā arī sasniegti labi panākumi konkursos. Augļi un ogas tiek audzēti tur pat Naukšēnos – Paradīzes ābeļdārzā – bioloģiski sertificētā dārzā – 6 ha platībā.

Ciemojoties Naukšēnu vīna darītavā, vizītes laikā iespējams apskatīt vīna ražotni, tajā notiekošos procesus un nodegustēt piedāvātos dzērienus, kā arī iegādāties vīna darītavas produkciju līdzņemšanai.

Sīkākai informācijai: http://www.nauksenuvini.lv/

Plosta brauciens pa Rūjas upi

Plosta brauciens piedāvā:

  • Kuģojums uz Rūjienu un atpakaļ “Ciemos pie Rūjas bebra Fibera Kastora” (2,5 stundu ilgs brauciens uz Rūjienu – Imantas ūdensdzirnavām un atpakaļ līdz 21 pasažierim);
  • Naukšēni no upes puses “Ja nu gadās igauņu pirāts…” (45 minūšu ilgs brauciens pa Rūjas upi vismaz 10 pasažieru grupa);
  • “Plostotāja komplekts” (šašliks, salāti, minerālūdens uz plosta).

Sīkākai informācijai: +371 29431081

Ķoņu dzirnavas

Braucot pa Ķoņu kalnainajiem ceļiem, vienubrīd šķiet – skatam nupat pavērusies aina no Kārļa Skalbes pasakas par kaķīti un viņa dzirnavām. Taču tās ir Ķoņu dzirnavas, kas jau pāris gadsimtu atrodas Rūjas upes krastos un kurās joprojām čakli šeptējas malēji, griežas dzirnakmens, put miltu maisi. Vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus dzirnavās tiek malti graudi un vērpta vilna. Šeit var izbaudīt Latvijas lauku mieru un klusumu, baudīt gardus ēdienus, kas gatavoti no vietējo zemnieku audzētiem produktiem, kā arī saldi izgulēties viesu namā, kur segas, spilveni un palagi pildīti ar aitu vilnu.

Sīkākai informācijai: +371 28346892; konudzirnavas@inbox.lv, www.konudzirnavas.lv

Piksāru baznīca

Piksāri ir mazciems pašā Igaunijas pierobežā 7 km no Naukšēniem, kurš var lepoties ar senu vēsturi un kādreiz rosīgu kultūras dzīvi. Pateicoties dzelzceļa stacijai, skolai, baznīcai, Piksāros dzīve līdz Otrajam pasaules karam kūsāt kūsāja.

Doma celt Rūjienas draudzes filiālbaznīcu radās jau 1881. gadā, kad apstiprināja Rūjienas draudzes sadalīšanu Ziemeļu un Dienvidu draudzēs. Netālu no Piksāru dzelzceļa stacijas 1914. gadā tika uzsākti būvdarbi. 1915. gadā bija gatavi ēkas mūri un uzlikts arī jumts, taču tālākus darbus pārtrauca karš. Kara laikā gāja zudībā arī iepriekš savāktie naudas līdzekļi. Līdzekļu trūkuma dēļ būvdarbus atsākt nevarēja arī vēl pirmajos pēckara gados – tikvien iznāca, kā ielikt durvis un logus. Visbeidzot 1928. gada 4. novembrī baznīcu varēja iesvētīt.

Pēc draudzes darbības apturēšanas 60. – jos gados ēka tika izmantota kā kolhoza noliktava, kuru ierīkojot, pilnībā tika iznīcināts baznīcas interjers , kulta priekšmeti, nolauzts krusts virs baznīcas torņa, aizmūrētas logu ailas, izlauzta gala siena smagās tehnikas vajadzībām. Vienīgais ēkas kā dievnama liecinieks līdz mūsdienām saglabājies zvans tornī ar tajā iegravētu vēlējumu skanēt mūžīgi Dievam par godu un cilvēkiem par iepriecinājumu.

Kopš 2003. gada Vasarsvētkiem Piksāru baznīcā skan ne vien tās zvans, bet arī mūzika. Ik gadu Vasarsvētku svētdienā gan paši pikšārieši, gan klausītāji no Naukšēniem, Kārķiem, Rūjienas, Valmieras un citām vietām pulcējas baznīcā uz ikgadēju svētku koncertu. Ēka tiek pamazām ar ziedojumiem atjaunota.

Atmiņu lapu veidoja:
Valmiermuižas alus darītava
Seko mums

Gaidīsim arī Tavu atmiņu stāstu un foto par Naukšēniem!
Ja vēlies padalīties, sūti uz norādīto e-pastu!