1992. gada martā ap plkst. 20.00 brūzī izcēlās ugunsgrēks. Tīrot krāsnis, strādnieki karstās ogles sagrābuši maisos un neiznesuši ārā. Izdega grīda ap kaltēm un atpūtas istabiņa. Kopumā ugunsgrēku ļoti veiksmīgi likvidēja, jo dzēšanas darbos piedalījās visi brūžnieki, Naukšēnu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda, kuru vadīja Andrejs Rullis, un vēl 13 ugunsdzēsēju ekipāžas no visa Valmieras rajona. Andrejs stāsta: “Viss beidzās labi, pateicoties tam, ka upe ir blakus brūzim un ūdeni dzēšanai varēja sūknēt tonnām!”

Armīns Seņkāns – viens no brūžniekiem, kas piedalījās dzēšanā, – atceras, ka dzēšanas trakumā nav varējis atvērt katlumājas durvis, lai piekļūtu ugunsdzēšamajiem aparātiem, un ar visu spēku durvis izspēris. Izrādījās, ka otrpus durvīm stāvējis brīvprātīgais ugunsdzēsējs Aivars Rullis, kurš saņēmis sitienu ar durvīm tieši pa seju. Pēc tam kādu laiku drosmīgajam ugunsdzēsējam nācās pavadīt slimnīcā, lai izārstētu smadzeņu satricinājumu.

Savukārt Andrejs Rullis par drosmīgu un operatīvu darbu saņēmis prēmiju 3 rubļu apmērā, par ko nopircis skaistas rīta čības.